1. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Sylajuoņu-Feimaņu izlūksne un latgalīšu literaruo rokstu volūda: kūpeigais i atškierteigais (piec O. Kokaļa 1926. - 1927. gg. savuoktūs folklorys materialu tekstu) *** Sylajuoni-Feimani Latgalian dialect variety – shared and different to Latgalian literary written language norm (according to the text corpus of folklore materials gathered by Mr. O. Kokals in 1926 -1927) Ivars Magazeinis 15.10.2009. Rēzekne, RA, 2. Latgalistikys konfereņce

2. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Materiali salaseiti, pīrokstūt ar rūku, 1926.-27.gg., nu Rēzeknis apriņķa Sylajuoņu pogosta Feimaņu katuoļu draudzis Guļānu sādžys /dzeraunis dzeivuotuoju i nūsyuteiti iz Reigu 1927.g. A tsarūn Latvijas Universitatis agenturys "Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts" (LU LFMI) fondūs , kas 20.-30.godūs beja pazeistams kai Latviešu Folkloras krātuve, ar lītys numeri 332 (īkšejuo numeraceja 1- 168).

3. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Vuociejs: Ontuons/Ontōns Kokaļs (Antons Kokalis) Aglyunys gimnazejis skūlāns,

4. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī. Par vuocieju: Dzims – 1909.g. 21. februalī, Rēzeknis apriņķa Sylajuoņu pogosta Guļānūs, krysteits Feimaņu bazneicā. Freimaņu pogosta pamatškolu beidz 1926.g. Aglyunys gimnazeja – pabeidz pādejuos 4.klasis 1930 g. Latvejis Universitates, Filologejis i filozofejis fakultatis germaņu volūdu nūdaļa, īsastuoj 1930.g. rudinī Latvijas Universitatis studentu akademiskuos vīneibys „Dzimtene” bīdrys, Paraleli struodoj Latvejis Republikas Posta i telegrafa departamenta nūdaļuos, kur piec telefonista, telegrafista i posta darbinīka puorbaudejumim ap desmit godu piļdeja vysaidus pīnuokumus Nu 1937. goda oktobra vyds dīnastī Latvijas armejā. Dīnēja Zemgalis divizejis 11. Dobeles kuojinīku pulkā Daugavpiļs cītūksnī. Dīnēja kapraļa pakuopē, apvuiceja jaunūs karaveirus sakarnīka zinuošonom. Paraleli ar izcileibu beidze lūžmetieju instruktoru kursus.

5. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Demobilizējās 1939. goda pavasarī, atsagrīze Rīgā, aptuveni goda laikā jau pi jaunuos īkuortys pabeidze studejis Latvejis Universitatē, sekmeigi beidzūt mynātuos fakultatis germaņu filologejis nūdalis pylnu kursu ar lykumā nūsaceitajom orūdtīseibom. No 1941. gada febru a ra, O. Koka ļ s īcal ts par školuotuo ju Varakļ uo nu Va ļ sts v y ds š kolā , 1941. g o da novembr ī aps ty pr y n uo ts par Aglon y s Va ļ sts ģimn a z e j i s v uo cu v o l ū d y s š kol u ot uo ju , kur struodoj da 1944.g. 1944. gada 23. febru a rī O. Koka ļ s suoc dīnēt Latv ī šu le g ion ā v o da komand īra omotā . Ir pījāmumi, ka kryts 1944.goda septembrī. P agaid o m k o pa v ī ta n a z y n o ma.

7. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī .

8. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī .

10. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī .

11. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī .

12. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī .

13. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Okazionals termins Sylajuoņu-Feimaņu izlūksne Teik aprobāts nu referata autora – lai akcentātu teicieju pīdareibu Feimaņu katuoļu draudzei, kai lingvistiskū mikrovidi veidojūšam aspektam i kas aptvēre tuo laika Sylajuoņu pogosta leluokū daļu, napalelai latvīšu-latgalīšu dzeivuotuoju daļai pīdarūt Rībeņu, Prezmu i Rušyunys draudzem.

14. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Pietejuma tiems/ mierks i zam vīna ari hipoteze - puorbaudeit i puorsalīcynuot, voi i cik daudz izlūksne īpas latgalīšu rokstu volūdys fonetiski morfologiskajūs i leksiskajūs kriterejūs, jamūt par pamatu O.Kokaļa 1926.-27.g.g. salaseitūs tekstus.

17. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Tekstu i izlaseituo vuordu korpusa analizs Tekstu pīroksts nu O.Kokaļa vysā vysumā ir izdareits zynomā sistemā, i, kai saceja pats vuociejs pavadviestulē Latvīšu folklorys kruotuvei: „Savos tautas gara mantu krājumos, cik tālu man tas bij iespējams, pieturējos pie tautas izrunas”. Nasaverūt iz itū, juonūruoda iz nazkurim specifiskim tekstu pīroksta momentim i zynomom napiļneibom.

18. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Pyrmais : Pīroksts nav dareits kaidā nu fonetiskuo pīraksta variantim, bet jamūt deļ pamata tymā laikā funkcionejušuos latgalīšu pareizraksteibys normys. Tekstūs vairuok voi mozuok ir jiutama „konfronteceja” storp tuo laika latgalīšu rokstu normu i teicieju pogosta izlūksnis runys soveibom, kurys pīraksteituojam byutu juofiksej “iz papeira”, bet kas vairuokūs gadīņūs nav dareits:

19. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Nav molkas ar kū vōrīt ēst - juobyun: molkys, vōreit, iāst (19), Raud gaļviņas (gaļvenis) sajāmuši (33-90), Tōs preilīšu dāravōtas (dāravōtys); par naksniņas (naksnenis) gulējum (guliejum); (33-90); smolas kotlu (piec tuo laika pareizraksteibys) - smolys kotly (pēc izrunas), obi varianti sadzeivoj sūplok asūšūs teikumūs (92); muļkitis/ muļkīts (91) - obi varianti nav dūti piec izrunys, bet piec dažaidom tuo laika pareizraksteibom, juobyut – muļkeits.

22. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Nasaverūt iz nūruodeitajom pīroksta napiļneibom, teksti sovā sovumā labi paruoda gon Sylajuoņu izlūksnis individualū specifiku, kas naīīt latgalīšu rokstu volūdā, gon ari izlūksnis gramatiskuos i leksiskuos formys, kas kūpeigys ar latgalīšu rokstu volūdu. Zamuok – rakstureiguokī pīmāri. Pīzeime: vysi itī i tuoluokī pīmāri dūti piec rūkrosta tekstu korpusa, bez publiciešonai dūmuotajim redakcionalajim puorlobuojumim

23. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Morfologeja Latgaliīšu rokstu volūdā pa vacam I konjugacejis darbeibys vuordus paguotnē lūka divejaidi: kai ā-calmus i kai ē-calmus. Latvīšu literarajā volūdā lūceišona ir tykuse unificāta - ir tikai pyrmī. Itys ir labai radzams arī Sylajuoņu izlūksnē: - augu, augi, auga, augom, augot - brauču, brauci, brauce, braucem, braucet .

24. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Latgalīšu rokstu volūdā I konjugacejis darbeibys vuordus, kurim sakne beidzās ar s, z, t, d, nuokūtnē lūka bez ī iesprausšonys. Taipoš tys ir ari Sylajuoņu izlūksnē - vesšu, vessi, vess, vessim, vessit; - grīzšu, grīzsi, grīzs, grīzsim, grīzsit.

30. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī .

34. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Sylajuoņu izlūksnei ir rakstueigi tagadnis (ar -s, -ūte; -eits; -ūt; -eit) i nuokūtnis (ar -škys, -škūte) aktivī atstuostejuma divdabi. Niule nūsauktī divdabi ir aktivi lītojami ari latgalīšu rokstu volūdā, i ir unikala paruodeiba, kas pagaisuse latvīšu literarajā volūdā. „Ulmaņlaiku” latgalīšu normā ituos formas praktiski nalītova:

37. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī .

38. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Sylajuoņu izlūksnei ir rakstureigys ari nazkuruos morfologiski fonetiskuos paruodeibys, kas nav normātys latgalīšu literarajā normā

44. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī .

45. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Fonetiskuos soveibys No fonetiskajom soveibom Sylajuoņu izlūksnē deļ suokuma ir juopīmiņ daudzuos atškierteibys vokalismā, resp. patskaņu sastuovā, kurys ir radzamys ari puorejuos dziļajuos Latgolys izlūksnēs, i kas ir norma ari viersdialektalajā latgalīšu volūdā. Galvenuos atškierteibys vokalismā:

46. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . pūga, rūka, dūt, ūla, jūsta, lūgs ū o (uo) dzīžu, izlīn, vīns, svīdrus, skrīšu ī ie ryugts, byut, styurs, pyune, myusu yu ū iudiņs, jiugt, giun, kiula, kiuļs iu ū dzeive, teirs, treis, sleikt, veist ei ī myza, cyts, vyss, zyrgs, vylks, lyns y i tāvs, dāls, lātai, sāta, vāls, vāza ā ē (plotais) azars, malns, vacs, valns a e (plotais) viejs, tiergs, siejiejs, skriejiejs, piec ie ē gōja, ōrā, brōļs, nīdrōjs, sōc, bōrineite ō (uo) ā kolps, bogōts, bolka, lobs, molka, golva o a Pīmāri Sylajuoņu izlūksne/ latgalīšu rokstu volūda Latvīšu literaruo volūda

47. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Latgalīšu rokstu volūdā, tymā skaitā ari Sylajuoņu izlūksnē, nūteik specifiska iepriekšejuos ziļbis patskaņu pārsaskaņuošona, kas nav rakstureiga latvīšu literarajai normai: a : e — azars – ezereņš; rats - reši; vacs – veceits; malns – meļneits; ā : ie — bārzs – bierzeņš; dāls – dieleņš, padieļs; lāns – lieneigs; o : a — kolns – kaļneņš, bolss – baļsteņa; smolks – smaļksne; y : i — zyrgs – zirdzeņš; vylks – viļceņš; sylts – siļteņš, siļteņks.

48. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Unikala paruodeiba Sylajuoņu izlūksnē nūteik patskaņu izlaisšona (“raušona) vuordu golūtnēs. Tei ir vysleluokuo Sylajuoņu izlūksnis atškierteiba no daudzom cytom Latgolys izlūksnem i latgalīšu rokstu normys, kas ir labi radzama ari analizejamā tekstu korpusā:

52. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī .

53. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Nu fonetiskajom soveibom juoakcentej pīraksteituoja raudzejums grafiski paruodeit palatalū e skaņu ar grafemu ia (rakstureiga latgalīšu izlūksnem, latgal. koinē formai, kai ari lītovīšu volūdai, kas 1929.goda un modernajā 2007.goda latgalīšu ortografejā nateik atruodeita, bet tekstu pīroksta laikā asūšajā latg. ortografejā tyka pīmāruota tikai deļ tam, lai paruodeitu palatalizaceju darbeibys vuordu golūtnēs paguotnē, nevis lītvuordu, darb. vuordu vai citu vuorduškiru saknē.

55. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Tekstūs, kā jau pīmynāts seņuok, ir sateikami pīraksteituoja varianti palatalizacejis atruodeišoanai/ naatruodeišonai: redzēt – riadziāt; nese – niasia - nesia, kūdialias – kūdeļas; vēl – viaļ

56. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Leksiskuos soveibys 20.-30. godu (seviški 30.godu 2. pusē) latgalīšu rokstu volūdys normai vysaidu īmaslu dieļ nav rakstureiga vuordu kruojuma i morfologiskūs formu papyldynuošona ar dialektaluos leksikys i gramatikys līdzeklim, kas atsašķir nu latvīšu literaruos volūdys normys. Tas atsatīc gon iz baltu ciļmis vuordim, kai apleik – apkārt, vysod - vienmēr, giut – ķert, olkons – izsalcis, nūīt – ari: aizīt, atīt – atnākt; tai ari iz aizjāmumim: vīšņa – ķirsis, vapna – kaļķi, varganis/vargani – ērģeles, grebiņs-ķemme, struope-sods, sukne-kleita utt. Taipat nateik veicynuota semantiski i stilistiski atškierteigu vuordu lietuošona, kai solts – auksts, navys salts, dreiži – ātri, navys drīzi, soldons – salds, navys saldens utt.

57. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Deļ tam latgaliskūs izlūkšņu teksti, navys 20.-30.g.g.latgalīešu rokstu volūdys norma, bīži viņ ir eistuos i naasimilātuos latgalīšu volūdys gramatiskūs i leksiskūs formu paraugi i globuotive. Tai tys ir ari apsaverajamūs tekstūs

60. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Sylajuoņu izlūksnei, taipat kai citom Latgolys izlūksnem, viesturiski ir rakstureigs vairuok voi mozuok nūzeimeigs slavismu (puorsvorā rusicismu i polonismu) lītuojums, leidzeigi kai vydsdialekta (Vydzemis, Zemgalis, Kurzemis) izlūksnēs ir labai daudz germanismu

63. Kūpsavylkums: O.Kokaļa salaseitī Feimaņu draudzis folklorys materiali, nasaverūt iz zynomom pīroksta napiļneibom, dūd gona lobu īsavierīni na tikai pogosta foklorys tematikā i puosoku/dzīšmu varūņu dorbūs i dūmuos, atrūnūt kūpsakareibys ar puorejūs Latvejis nūvodu, Eiropys i pat vysys planetys Zemis civilizaceju i mitologeju motivim, bet ir ari lobs lingvistisks olūts, lai caur teicieju mutem i pīraksteituoja spolvu i papeiru paruodeitu Silajāņu-Feimaņu izlūksnis raksturīguokuos soveibys, juos kūpeiguos i atškierteiguos iezeimis ar latgalīšu rokstu volūdys niulenejū normu, kai ari lai paruodeitu korelaceju ar latgalīšu viersdialektālo normu tekstu pīraksteišonys šaļtī (1926.-27.g.g.). Analizis ītumā, izaverūt O,Kokaļa salaseitūs materialus, var redzēt, ka Sylajuoņu-Feimaņu izlūksne, nu vīnys pusis, izruoda gona lelu „tyveibu” latgalīšu literaruos rokstu volūdys normai, bet nu ūtrys – poša var byut par olūtu latgalīšu viersdialektaluos normys styprynuošonā . 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī .

65. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Attīceibā iz pogosta izlūksnis „etnolingvistiskū statusu” – Silajuoņu-Feimaņu pogosta izlūksne, lai ari puordaleita administrativūs reformu optimizacejuos, ir bejuse i vys ir populara i atpazeistama gon sova “aprautuma”, gon ari runuotuoju “viesturisko drūsuma” dieļ, napalīkūt suonim, dīvamžāl nu taidu negativūs “modernūs determinantu”, kai puorsaceļšona iz piļsātom i latvīšu sarunvolūdys pakuopeniska puorjimšona jaunajai paaudzei, respektivi runuotuoju autentiskuos vidis sazašaurynuošona.

66. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Pogosta sovdabeiguo runa, kas varātu byut -ava darb.v lītuošonys “zīmeļu rūbežs”, byutu juopapietej pi autentiskajim myusdīnu runuotuojim i juogūdynoj ari deļ to, ka jamā ar tai rakstureigajom „apraušonom” runova ari vīna no lelākajām Latgolys pūdnīku grupom. Regionalajai i vysys vaļsts viesturiskajai īguoduošonai byutu nozeimeigi taidi vītejuos toponimikys „zalta gryudi” kai Šembeļi, Dūbes, Jureiši, Babri, Eisāgi, Leinakolns, Cibli, Azara Gaileiši, Antiniški , i.c. pogosta dzeraunis, kuruos šyupeļs kuorts deļ taidu ari aiz Latvejis rūbežu pazeistamu „keramikys metru” – pūdnīku , kai A. Paulāns, P.Vilcāns, S.Kaļva, bruoli Riuči, brauoli Zagorski, P.Čerņavskis, J.Backāns, Ušpeļu dzymta i.c.

67. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī .

68. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Tai kai tiulen uzastuos myusu gosti nu Lītovys i dasaistiks bieru i apglobuošonys tradiceju saskarsmei folklorā latgalīšim i lītaunīkim, grybātum beigt ar zamuok radzamū apdzīduošonys četruriņdi, kurā bez pogosta gramatiskuos specifikys i tuo laika „storppogostu etnopsihlogiskuo multukulturalisma” storp eileņom ir radzams ari sovs pasavierīņs iz sābru pogosta (preilīšu) „funeral traditions”:

69. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Līlejōs šī preilīši Stypri veiri saauguši. Pīcūs syta vīnu vuti Tī pi mīta dasejuši. Jo nabyuti pīsejuši Dīszyn vai byut nūsytuši. (65)

70. 2. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei. Rēzekne, Latgola, Latveja 2009. goda 15.–17. oktobrī . Lels paļdis par uzmaneibu! Lels paļdis prezentacejis baļsteituojim: E.Ulasei - informaceja par Freimaņu pog . i 1 foto ar Rēzeknis raj . pūdnīku izstuodi/ etnograf. a nsambli ; I.Blakunovam - prezentacejis dizains i realizaceja ; A.Lebedam - puorejī foto i prezentacejis slaidu fons.